Efektīvākais veids naudas līdzekļu atgūšanai no nemaksātājiem bieži ir prasības celšana tiesā. Ne reti parādnieka uzņēmuma situācija mēdz strauji pasliktināties un pēc tiesvedības procesa no parādnieka nav iespējams atgūt naudas līdzekļus, tādēļ kreditori vēlas kaut kā nodrošināties.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no tā, ka tiesas spriedumu nebūs iespējams izpildīt, ir lūgt tiesu prasību nodrošināt.
Prasības nodrošināšana ir civilprocesuāls aizsardzības līdzeklis, ko tiesa var noteikt pēc prasītāja motivēta pieteikuma, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas spriedums izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
Tiesu praksē ir nostiprināts, ka prasības nodrošināšana ir iespējama, pastāvot diviem nosacījumiem:
1) prasība ir pirmšķietami apmierināma,
2) prasītājs spēj pamatot un pierādīt šaubas par sprieduma izpildi, ja prasība netiks nodrošināta.
Kā izriet no tiesību doktrīnas, lai prasības nodrošinājums netiktu piemērots pretēji tā jēgai un mērķim, un vispārīgiem tiesību principiem, prasītāja interesei ir jābūt nopietni apdraudētai, un šis apdraudējums ir samērojams ar atbildētāja intereses apdraudējumu. Esošais Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) regulējums jau paredz vairākas garantijas atbildētāja intereses apdraudējumam: tiesības pārsūdzēt lēmumu un prasīt zaudējumu nodrošināšanu un atlīdzināšanu. Vienlaikus esošais CPL regulējums (140. panta otrā daļa) arī paredz, ka, apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa var uzdot prasītājam nodrošināt iespējamos zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu.
Lai izvairītos no parādnieka nepamatotas tiesību aizskaršanas, CPL 140. panta 2.1 daļā ir ietverti grozījumi, kas nosaka, ka lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, tiesa vai tiesnesis, pieņemot lēmumu par prasības nodrošinājumu, uzliek par pienākumu prasītājam nodrošināt iespējamos zaudējumus atbildētājam 5% apmērā no prasījuma summas, naudas summu novirzot tiesu izpildītāja depozīta kontā.
Grozījumu mērķis ir disciplinēt kreditoru/prasītāju rūpīgi izvērtēt, vai nodrošinājums tiešām ir nepieciešams, kā arī, vai tas neradīs zaudējumus otrai pusei.
Ja prasītājs nebūs iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas noteiktajā termiņā, tiesai būs jāpieņem lēmums par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu.
Neskatoties uz to, ka nodrošinājuma depozīts ir summa, ko tiesu izpildītājs vēlāk pie noteiktiem apstākļiem atgriež, izmaksas nodrošinājuma realizācijai ir palielinājušās, tādēļ rekomendējam arī saviem klientiem izvērtēt, kurās lietās ir lietderīgi un pamatoti lūgt nodrošinājumu.
Ko tiesa vērtē pieņemot lēmumu par nodrošinājuma piešķiršanu:
• Parāda dokumenti. Ņemot vērā, ka, lemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vērtē prasības pirmšķietamo pamatotību, tad nepieciešams, lai visi dokumenti ir korekti noformēti, atbilstoši visām prasībām.
• Parāda summa. Ja parāda, summa nav pietiekoši liela, tad grūti būs tiesai pamatot, kādēļ sprieduma izpilde par šādu summu varētu vēlāk būt apgrūtināta.
• Parādnieka mantiskais stāvoklis. Prasības nodrošināšanai nevar būt par pamatu tikai kreditora subjektīvās šaubas par sprieduma izpildi, kā arī fakts, ka parādnieks ilgstoši nemaksā parādu. Nepieciešami konkrēti pierādījumi. Kā, piemēram, parādniekam ir vairāki tiesvedības procesi par parāda piedziņu, kā arī citi kavēti maksājumi, nodokļu parāds pieaug, pēdējā gadā ir strādājis ar zaudējumiem, izmaiņas darbinieku skaitā, nav pamatlīdzekļu, nav peļņas u.c. Nepieciešams ne tikai norādīt uz šiem faktiem, bet arī pievienot atbilstošus pierādījumus.
Ņemot vērā tiesvedības procesa ilgumu, nodrošinājums ir veids, kā panākt ātrāku parādnieka sakustēšanos un vēlmi risināt apmaksas jautājumu.
SIA Verdikts komanda palīdzēs izvērtēt, kāds tiesvedības risinājums Jūsu gadījumā būtu pats efektīvākais un drošākais, gadījumā, ja piedziņa pirmstiesas ceļā nebūs iespējama.