Autore: Nellija Ozola, Verdikts klientu attiecību vadītāja
Pieaugot maksājumu kavējumu tendencei komercdarbībā, mūsu klienti aizvien biežāk uzdod jautājumu, kā sevi pasargāt no ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kas labprātīgi neveic savu saistību izpildi?
Lai sevi maksimāli pasargātu no iespējamās nemaksāšanas, pusēm nepieciešams jau pirms darījumu uzsākšanas paredzēt iespējamos riskus un vienoties par konkrētu strīdu risināšanas mehānismu, lai novērstu šos riskus.
Praksē visbiežāk Puses izvēlas iekļaut līgumos (vai izvēlēties pēc noklusējuma) Latvijas Republikas tiesu, kā mehānismu strīda risināšanai, t.sk. samaksas atgūšanai par precēm vai pakalpojumiem.
Latvijā darbojas trīs līmeņu tiesu sistēma, un gadījumā, ja pirmās instances tiesa ir pieņēmusi klientam nelabvēlīgu nolēmumu, pastāv iespēja to pārsūdzēt augstākā instancē. Šī iespēja rada drošības sajūtu par to, ka rezultātā spriedums būs taisnīgs un objektīvs.
No otras puses tieši tiesvedības ilgums ir viena no lielākajām problēmām, kas uzņēmējiem liek izvērtēt, vai procesu ir vērts uzsākt.
Viens no svarīgākajiem aspektiem lietās ar parāda atgūšanu ir laiks. Tiesvedības procesa laikā parādnieka situācija var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā, beidzoties tiesas procesam, piedziņa vairs nav iespējama. Rezultātā ir ne tikai neapmaksāts parāds, bet arī papildus izdevumi par tiesvedību un tiesu izpildītāja darbu.
Šīs ir tipiskākais iemesls, kādēļ uzņēmēji Latvijā izvēlās gaidīt labprātīgu parāda samaksu un necīnīties par saviem līdzekļiem tiesā.
Izstrādājot vai pielāgojot līgumu, nepieciešams pievērst uzmanību tam, kā tiek formulēta tiesāšanās kārtība, kā arī tam, kas ir darījuma puses, pretējā gadījumā situācija var sarežģīties vēl vairāk nekā tad, ja starp pusēm līgums nemaz netiktu slēgts.
Piemērs.
Starp Latvijas uzņēmumu A un Igaunijas uzņēmumu B ir noslēgts aizdevuma līgums, kam papildus ir noslēgts galvojuma līgums ar Latvijas pilsoni C.
Aizdevuma līgumā ir norāde, ka jebkurš strīds tiks skatīts līgumā noteiktā vispārējās jurisdikcijas tiesā pēc Latvijas Republikas likumiem. Galvojumā līgumā noteikts, ka strīdi risināmi Līgumā norādītā Šķīrējtiesā.
Tā kā aizdevums nav laikā apmaksāts, kā arī neizdodas labprātīgi vienoties par parāda apmaksu, tad uzņēmums A vēlās celt prasību tiesā.
Izskatot līgumu ir redzams, ka ņemot vērā, ka uzņēmums B ir reģistrēts Igaunijā, tad vispārējās jurisdikcijas tiesa šoreiz nav Latvijas Republikas tiesa, bet gan tiesa Igaunijā, kurai saskaņā ar šo līgumu strīds ir jāskata pēc Latvijas normatīvajiem aktiem.
Papildus tam prasību pret uzņēmumu B un galvinieku C nevar apvienot, jo pret galvinieku prasība ceļama Šķīrējtiesā.
Rezultātā, lai klients varētu piedzīt savus naudas līdzekļus, ir jāsaskaras ar sarežģītu un ilgu tiesvedības procesu.
Izvērtējot darījuma iespējamos riskus attiecībā uz nemaksāšanu, pastāv iespēja izskatīt arī alternatīvu strīda risināšanai tiesā.
Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un tā nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa.
Kādas ir priekšrocības, iekļaujot savos līgumos Šķīrējtiesu kā strīdu izšķiršanas mehāniskumu:
- Pusēm tiek dota iespēja iespēja vienoties par procesa norisi, vietu, valodu un pat piemērojamām tiesību normām.
- Šķīrējtiesas spriedums stājas spēkā uzreiz un to nav iespējams pārsūdzēt, jo lieta tiek skatīta tikai vienā instancē.
- Procesa konfidencialitāte. Salīdzinot ar valsts tiesu, Šķīrējtiesas procesi vienmēr ir slēgti, informācija netiek publicēta tiesu informatīvajā sistēmā, kā arī netiek izpausta neiesaistītām personām.
- Procesa ilgums. Salīdzinot ar valsts tiesu, kur pirmā tiesas sēde parasti tiek nozīmēta 3-6 mēnešu laikā kopš lietas iesniegšanas, Šķīrējtiesā vidēji no lietas iesniegšanas līdz sprieduma saņemšanai paiet 2-3 mēneši.
- Puses var vienoties par to, kā strīds tiks izskatīts, bet visam jābūt precīzi formulētam Šķīrējtiesas klauzulā. Nepieciešams norādīt konkrētu Šķīrējtiesu, cik tiesnešu sastāvā tiks skatīta lieta, kā arī kāda veida procesā (mutvārdu vai rakstveida) lieta tiks skatīta.
- Procesa izmaksas. Katra Šķīrējtiesa savā reglamentā paredz arī procesa izdevumus, šķīrējtiesnešu honorāru apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Šos izdevumus ir iespējams piedzīt no otras puses.
Atsevišķos likumā noteiktos gadījumos strīdu izskatīšana Šķīrējtiesā nav paredzēta, bet šie ierobežojumi lielākoties nav attiecināmi uz uzņēmējdarbību.
Tā kā šobrīd Latvijā darbojas 68 patstāvīgās šķīrējtiesas, ar kuru sarakstu var iepazīties Šķīrējtiesu reģistrā, tad pirms konkrētas Šķīrējtiesas izvēles nepieciešams rūpīgi iepazīties ar aptuvenajām tiesvedības izmaksām konkrētajā Šķīrējtiesā, jo tās dažādās Šķīrējtiesās var būtiski atšķirties.
Nepievēršot uzmanību Šķīrējtiesas izvēlei var izrādīties, ka līgumā norādītā Šķīrējtiesa ir likvidēta. Pēc Šķīrējtiesas likuma pieņemšanas liels skaits (vairāk nekā 70%) Latvijas šķīrējtiesu ir pārtraukušas darbību, jo nespēj izpildīt visus noteiktos standartus.
Šis vairāk attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmējs izvēlas nevis izstrādāt līgumu konkrētajai situācijai, bet gan paņemt esošu līguma paraugu internetā, kur ir vairākas nepilnības un viena no visbiežāk sastopamajām ir neeksistējoša Šķīrējtiesa vai Šķīrējtiesa, kuras izmaksas ir nesamērīgi augstas salīdzinoši ar prasījuma summu.
Piemērs.
Starp Latvijas uzņēmumiem A un B ir noslēgts aizdevuma līgums, kur aizdevuma summa ir 700 EUR.
Tā kā aizdevums laikā nav atgriezts un parādnieks labprātīgi neveic parāda apmaksu, uzņēmums A ir izlēmis celt prasību tiesā.
Līgumā ir ietverta konkrēta Šķīrējtiesa kā vienīgais strīdu risināšanas mehānisms.
Konkrētās šķīrējtiesas minimālās izmaksas neskatoties uz prasījuma summu vai šķīrējtiesnešu skaitu ir sākot no 2000 EUR, kas krietni vien pārsniedz prasījuma summu.
Tā kā līgumā nav alternatīvas iespējas celt prasību valsts tiesā, tad ieguldījums no uzņēmuma A parāda atgūšanai būs ievērojami liels un, gadījumā, ja no uzņēmuma B nebūs iespējams piedzīt naudas līdzekļus, tad 700 EUR vietā klients būs pazaudējis aptuveni 3000 EUR.
Šādu piemēru praksē ir daudz, tādēļ nepieciešama pastiprināta uzmanība, slēdzot līgumu.
Šķīrējtiesas līguma noformēšana
Lai Šķīrējtiesas klauzula būtu spēkā, tai jābūt noformētai atbilstoši visām likumā noteiktajām prasībām, kā arī strīdam pēc satura ir jābūt pakļautam šķīrējtiesai.
Civilprocesa likuma 492.pants skaidri nosaka, ka Šķīrējtiesas līgums ir slēdzams tikai rakstiskā formā. Šāda forma paredzēta, lai būtu nepārprotams pierādījums pušu gribai risināt strīdus situācijas Šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesas līgums ir spēkā arī tad, ja pamatlīgumā ir atsauce uz dokumentu, kurā ir ietverta Šķīrējtiesas klauzula.
Zemāk apskatīsim trīs piemērus, kā iekļaut Šķīrējtiesas klauzulu savā līgumā.
Piemērs.Nr.1.
Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts (ŠĶĪRĒJTIESAS NOSAUKUMS) (Reģ. Nr. ……..), saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā.
Ja klauzula tiks noformēta šādi, strīds tiks izšķirts konkrētā Šķīrējtiesā, mutvārdu procesā, piedaloties abām pusēm klātienē. Tā kā saskaņā ar Šķīrējtiesu reglamentiem par katru tiesnesi ir jāmaksā šķīrējtiesneša honorārs, tad, nenorādot konkrētu tiesnešu skaitu, automātiski tiks pieņemts, ka lieta tiek skatīta 3 tiesnešu sastāvā un izmaksas procesa uzsākšanai palielināsies.
Piemērs Nr.2.
Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts (ŠĶĪRĒJTIESAS NOSAUKUMS) (Reģ.Nr. ……..), saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā vai Latvijas Republikas tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pēc prasītāja izvēles.
Ja klauzula tiks noformēta šādi, prasītājam ir noteiktas izvēles tiesības, kurā tiesā iesniegt prasību – Šķīrējtiesā vai valsts tiesā.
Izvēles tiesība ir laba alternatīva gadījumā, ja lietā ir strīds un prasītājs nav pārliecināts par savu pozīciju lietas iznākumā. Ceļot prasību valsts tiesā, pie iznākuma, kas prasītājam nav apmierinošs, pastāvēs iespēja pārsūdzēt spriedumu.
Piemērs Nr.3.
Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts (ŠĶĪRĒJTIESAS NOSAUKUMS) (Reģ.Nr. ……..), saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā, rakstveida procesā.
Ja klauzula tiks noformēta šādi, strīds tiks izskatīts rakstveida procesā bez pušu piedalīšanās. Pie šāda formulējuma procesa izmaksas būs iespējami zemākās.
Līdz ar pandēmijas sākšanos ir pasliktinājusies arī maksāšanas kultūra, tādēļ nereti grūtībās nonākusī puse, kas nespēj samaksāt par pakalpojumu, piedāvā parādu segt pa daļām. Slēdzot rakstisku vienošanos par parāda apmaksu pa daļām, pastāv iespēja vienoties par Šķīrējtiesas klauzulu, gadījumā, ja tas nav izdarīts jau pie darījuma noslēgšanas.
Slēdzot šādas vienošanās, iesakām pievērst pastiprinātu uzmanību gan klauzulas noformēšanai, gan atkāpšanās tiesībām gadījumā, ja vienošanās netiek pildīta.
SIA Verdikts jau vairāku gadu garumā palīdz saviem klientiem risināt jautājumus, kas saistās ar nemaksātājiem – gan pirmstiesas, gan tiesas ceļā, un viens no palīglīdzekļiem ātrākai parāda atgūšanai ir sakārtoti dokumenti.
Mums kā parādu atgūšanas uzņēmumam ir daudz vieglāk piedāvāt ātru un efektīvu risinājumu, ja visi dokumenti ir atbilstoši noformēti, kā arī ir iekļauta pareizi izvēlēta strīdu risināšanas klauzula, kas ļaus izvairīties no nevēlamiem riskiem un sniegs lielāku prognozējamību par sagaidāmo piedziņas procesu un tā izmaksām.
Mainoties apstākļiem, aicināt uzņēmējus pievērst uzmanību kavējumam, kas pārsniedz 30 dienas pēc apmaksas termiņa iestāšanās. Ja apmaksa netiek veikta ilgāk par 60 dienām, tad aicinām uzsākt aktīvu rīcību parāda atgūšanai.