Būvniecība

Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā. Tas ir septītais lielākais Latvijas tautsaimniecības sektors, kas dod darbu nozarē desmitiem tūkstošu strādājošo un īsteno vērienīgus dzīvojamo, komercsektora un publiskās infrastruktūras projektus.

Tāpat kā jebkurā citā nozarē, arī būvniecības nozare balstās uz normatīvajiem aktiem, kas ir būtiska un saistoša ikvienam nozares dalībniekam. Svarīgi ir pārzināt savas tiesības ikvienā būvniecības procesā, lai izvairītos no juridiska rakstura riskiem vai rastu pamatotu risinājumu nesaskaņu gadījumā.

Normatīvie akti, kurus būtu vērts zināt:

Gan būvniecības projektu laikā, gan būvdarbu garantijas laikā starp pusēm var rasties strīdi uz kā pamata kāda no pusēm var izmantot savas tiesības, piemēram, apturēt darbus, ieturēt maksājumus, aprēķināt līgumsodus vai lauzt līgumu. Šādi gadījumi mūsu praksē nav retums, tādēl ļoti būtiski ir rast operatīvu un juridiski korektu risinājumu. Savlaicīga problēmsituācijas risināšana var ievērojami samazināt vai pilnībā izslēgt riskus saskarties ar problēmu ķēdi, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma reputāciju un finansiālo stāvokli.

Visbiežāk novērotās klientu (apakšuzņēmēju) kļūdas praksē:

  1. Pirms līguma slēgšanas netiek rūpīgi izvērtēts līgums.
  2. Akceptēti Līguma noteikumi, ka Līguma summa ir galīga un ietver sevī būvniecības jebkādu izmaksu pieaugumu, jebkādu neparedzēto darbu rezervi, izpildes tiek apmaksātas tikai tad, kad ģenerāluzņēmējs saņem naudu no pasūtītāja u.c.
  3. Līgumā nav pielīgtas Apakšuzņēmēja tiesības apturēt darbus, ja netiek veikta apmaksa.
  4. Netiek ievērots līgumā noteiktais, ka visi grozījumi un papildinājumi izsakāmi rakstiski. Tiek veikti papildu darbi bez rakstiskas vienošanās, radot pamatu strīdiem par līguma izpildi.
  5. Pretenzijas un iebildumi netiek izteikti rakstiski.
  6. Problēmas netiek fiksētas ar aktiem, kas būtu jāparaksta abām pusēm.
  7. Apakšuzņēmējs uzskata, ka aktu, pretenziju, brīdinājumu un vienošanās sagatavošana rakstvediā aizņem pārāk daudz laika, tāpēc tas netiek darīts.
  8. Saskaņā ar līguma ģenerāluzņēmējs maksā apakšuzņēmējam tad, kad saņem samaksu no pasūtītāja.
  9. Līgumā tiek noteikts, ka generāluzņēmējam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu ar apakšuzņēmēju, ja pasūtītājs lauž līgumu ar ģenerāluzņēmēju.

Jebkurā objektā – vai tā ir pils, privātmāja, sabiedriska ēka, izglītības iestāde – būvniecības procesā rodas lielāki vai mazāki neparedzēti būvdarbi. Projektēšanas procesā vai pirms darbu uzsākšanas, projektētājs vai būvnieks nevar visu paredzēt. Tad izveidojas situācija, ka, rodoties kādiem neparedzētiem darbiem, ģenerāluzņēmējs un pasūtītājs atsaucas uz līgumu, kurā norādīts, ka par konkrētu summu ir jāizbūvē konkrēts objekts, un, ja ir radušies kādi neparedzēti, līgumā neiekļauti darbi un izdevumi, tad faktiski apakšuzņēmēji ir tie, kam jāveic šie darbi par saviem līdzekļiem.

Ieteikumi problēmu mazināšanai

  • Līgumu slēdz divas puses nevis viena. Līguma izpildes gaitā var rasties strīdi, tāpēc nevajadzētu taupīt laiku uz šo dokumentu sastādīšanu un abpusēju parakstīšanu. Šie dokumenti nākotnē var kļūt par ļoti nozīmīgiem pierādījumiem interešu aizstāvībai.
  • Ja pasūtītājs kavē maksājumu ilgāk par X dienām, vai, ja parāda summa pārsniedz X summu, būvnieks ir tiesīgs pārtraukt darbus. Tas pasargā no parāda audzēšanas. Šādas tiesības jāietver līgumā, pretējā gadījumā, saskaņā ar Likumu, būvniekam jāatlīdzina zaudējumus un jāmaksā līgumsodu, jo Civillikums neparedz darbu apturēšanu, bet tieši otrādi.
  • Nodošanas – pieņemšanas aktus pasūtītājam ir jāiesniedz pret parakstu, ka šādi akti ir saņemti.
  • Saviem spēkiem vai pieaicinot speciālistu jāpanāk vienlīdzīgus noteikumus, ja apakšuzņēmējam jāmaksā noteiktus nokavējuma procentus, piemēram, 0,5% par katru nokavēto dienu, tad arī galvenajam būvuzņēmējam par nemaksāšanu laikā apakšuzņēmējam jāmaksā tāds pats procents.
     

90% procentu gadījumos būvuzņēmēji tieši ar noslēgto līgumu paši rada augsni problēmām, kas rezultējas ar finansiāliem zaudējumiem.

Pieredze

Mums ir veiksmīga pieredze strīdu risināšanā ar Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Mēs saviem klientiem, partneriem palīdzam parādu atgūšanas jautājumos un rūpējamies par to interesēm, aizstāvam strīdos par darbu izpildi, nodrošinot efektīvu un profesionālu lietas juridisko risinājumu. Mūsu pieredze būvniecības nozarē padara mūs par vērtīgiem sadarbības partneriem jebkuram būvniecības nozares uzņēmumam Latvijā. Varam Jums palīdzēt visos juridiskajos procesos, sākot no sarunu vešanas ar parādnieku, līdz pat parāda atgūšanai!

Kā mēs varam palīdzēt?

  1. Sakārtot un ieviest procesu kārtību, kas nepieļautu apmaksas kavēšanu ilgāk par 60 dienām no rēķina izrakstīšanas dienas. 
  2. Pārņemt pilnīgu komunikāciju ar debitoru – atgādināt par nenokārtotām saistībām, vienlaikus brīdinot par tālākām rīcības sekām konkrētajā lietā. Dialogā ar debitoru vienmēr cenšamies panākt, lai debitors noslēdz tādu vienošanos, lai viņa bizness neapstājas un turpina darboties, paralēli panākot iespējami ātrāko termiņu pilnīgai saistību nokārtošanai. 
  3. Risināt strīdus un meklēt kompromisus, kas būtu vienlīdz saistoši abām pusēm ar stingri izstrādātiem noteikumiem un parādsaistību atmaksas kritērijiem.

ATSAUKSMES

Biežāk uzdotie jautājumi

Jaunumi

Nepieciešama palīdzība?

Sazinieties ar mums!